Iesim apritē

Ir jau pagājuši pāris mēneši, kā mūza mani pametusi.

Lietas man apkārt kā arī es pati ir mainījušās.

Gribēju tikai iesākt šo klaču lapu ar jaunām vēsmām, jo pēdējos rakstos vēl pavasarī mani bija apņēmušas negatīvas emocijas, kas iespējams pārmetās uz tā jau mazo auditoriju!

Cerams atkal atradīsies domubiedri un negatīvie, lai ir ar ko pastrīdēties!

Centīšos nebūt vairs tik personīga, bet apskatīt man zināmas problēmas kopumā. Un iespējams tās arī atrisināt!

Paldies par uzmanību

Inese

vienā sirdī 2 vietas

piekrītat vai nē?

Ir iespējams mīlēt vairāk kā 1 cilvēku?

Zinu ka ir iespējams vispār nemīlēt nevienu, tad kādēļ nevar iemīlēties 2, 3 cilvēkos?

Cilvēkiem, kuros ir daudz mīlestības, ko dot, ir īpašas spējas dalīties vēl ar citiem šajās jūtās.

Šāds cilvēks vienmēr izstaro prieku un ir ļoti draudzīgs, un viņam ļoti sāp, ja viņa labo gribu nepieņem un atgrūž!

Es zinu šādu cilvēku.

Un redzu, kā šis cilvēks reaģē, ja kāds viņu atstumj.

Es nesaprotu, kur rodas ļaunie cilvēki, kuri alkst atriebības un sāpju visapkārt,

Tāpat nesaprotu, kur rodas šādi labi cilvēki?

Kādēļ viņi ik reiz kad tiek sāpināti, turpina būt pret visiem draudzīgi?

Kur viņiem ir šīs neizsīkstošās rezerves?

Es arī nesaprotu, kādēl šādi cilvēki, dažkārt tomēr netiek pieņemti, savas atvērtās sirds dēļ?

Šis cilvēks pašreiz ir smagi iemīlējies divos cilvēkos, 2

Ko jūs domājiet?

Es domāju, ka šo cilvēku ir ļoti viegli novest līdz asarām un ļoti lielam aplauzienam,

kas sagraus visus viņa plānus.

Negribu gan lai tā notiek, jo šis cilvēks ir mans tuvs draugs, bet tik un tā šādi cilvēki ir brīnumi

ķeries taču, pieķeries

Lietas, cilvēki, apstākļi visu laiku mainās.

Man tik daudz dažādu mūzu lido rinķī, ir tik daudz lietas, kuras gribas redzēt šeit, bet visu laiku atduros pret laika trūkumu, un slinkumu.

Tagad manī ielīgojusies melanholija.

Darba vide, cilvēku daudzums un krāsainība, ticības, kultūras un viss viss ir tik atšķirīgs no ierastā.

Tik daudz domu, tik daudz viedokļu, tik daudz iedvesmas man sen nav bijis.

Tagad esmu viena savā gultā, klausos ziemassvētku top, kur dažas dziesmas pat ir vecākas par mani.

Labi nav ko ākstīties, ķeršos vērsim pie ragiem un kas būs tas būs

“Man nav ko vilkt mugurā” – vai tiešām?

Fakti(skaistā daļa)

• to reiz ir teikušas 99% sieviešu pluss pāris vīriešu
• vismaz 80% sieviešu šis fakts neatbilst patiesībai

• un 75% sieviešu pašas tic ka skapī ir nepieciešami vēl kāds topiņš, izejamais krekliņš, 2 bikses, vēl vienas slēgtās un vaļējās kurpītes, un vel …

Pateikšu vēl PATIESĪBAS…

• sievietes iekšējais instinkts ir būt “medījumam” – izskatīgākam, apetelīgākam, gribētākam un medītākam.
• sievietei ir kauns, ja kāda cita jau ir ar tādu pašu mētelīti, blūzīti, kurpītēm – tātad jāpērk jauns, cits.
• jo manta ir dārgāka, jo labāk, bet ne vienmēr un ne visām
• LV vidējā sieviete tiecas pēc standarta – 90:60:90 bet rezultātā iegūst 90:60:95(labi ja)

Un vel un vel.

Es esmu pieskaitāma pie tās kategorijas, kurai skapis patiešām ir tukšs, bet nejau tādēļ, ka esmu 80%, bet esmu atklājusi, ka katra lupata, kura sasniedz vecumu 6 mēneši, vienmēr tiek pie piemērīšanas nolikta atpakaļ, jo ir jau citas, jaunākas, labākas lupatas. Rezultātā izejamās drēbes nav pirktas jau puss gadu un jūtos labi(gluži, kā atkarīgie).

pēdējais noslēpums

Sievietes izpaužas DETAĻĀS. Viņas nenopērk šo zaļo jaciņu un nenēsā līdz “nāvēi” klāt vajadzētu zaļu mazu somiņu un tumši zaļus samta zābaciņus.

It’s my life…

Ja kādam nepatīk mani lēmumi?

PIE VELNA VIŅUS!

Tā ir MANA dzīve,

kuru netaisos dzīvot priekš citiem!